Lasīt šo grāmatu ir kā dejot tango. Kad šķiet, ka dzīvot vajaga prast, izrādās, ka vajag tikai ļauties. Kad ļaujies, izrādās, ka daudz jāzina par dzīvi vispār, lai varētu to izlasīt. Ledaina ironija te savīta kopā ar dedzinošām kaislībām un brīnišķīgu humoru. Būdama īsta proziste, autore kopj lauciņu, ko iestrādājusi Regīna Ezera. Vīgante interesējas par cilvēkiem, raksta par viņiem, mīl viņus. Un reizē kā spogulī pati brīžam atspīd viņos. Grāmata par to, kā sadzīst dzīve, vai, autores pašas vārdiem no titulstāsta “Bumbulītis”: “Tikai reizēm viņu redzu. Vai arī saucu. Saspiežu bumbulīti auss ļipiņā un saucu. Un tad kaut kā tieku galā. Kā jau visi.” – Inga Ābele
Saruna
// Radio3 “Klasika”: Dace Vīgante: Man ir svarīgi iejusties visos cilvēkos, kas piedalās manā stāstā, saruna ar Liegu Piešiņu 8.11.2020
Baltics news: https://baltics.news/2020/11/17/dace-vigantes-collection-of-stories-bumbulitis-has-been-published/
Recenzijas
// Punctummagazine.lv: Stāsti bez morāles, raksta Ilva Skulte
https://ir.lv/2021/01/13/sievietes-zelta-vecuma/, žurnāls “Ir”, vērtē Anda Buševica
Līvas Alksnes blogs: http://lalksne.blogspot.com/2020/11/dace-vigante-bumbulitis.html
Literatūrkritiķe Lāsma Gaitniece: https://www.la.lv/dieviesu-sarunas-un-maskava-olimpiades-gada-lasmas-gaitnieces-recenzija-par-daces-vigantes-isprozas-krajumu-bumbulitis
Stāstu fragmenti
Stāsta “Šarms” fragments
Drīz vien izrādījās, ka arī uz planētas Zeme netrūkst interesantu piedzīvojumu. Dienā, kad abi samainījās ar drēbēm, Marianna un Nikolajs noelsās, atklājot viens otra ķermeņa atšķirības un kaut kādā mērā arī paši sevi. Abu satraukums bija tik grandiozs, ka viņi steidzās ar šo atklāsmi iepriecināt nu jau citu bērnudārza audzinātāju, jo iepriekšējā bija uzteikusi darbu ar paziņojumu, ka divu pajoliņu dēļ nevēlas pavadīt savas dzīves labākos gadus aiz restēm, šujot strīpainus halātus.Lasīt vairāk ...Stāsta “Mūžīgie svētki” fragments
Esmu Kuršu kāpa. Man ir vējā virmojoša smilšu āda, milzenes Neringas skarbie vaibsti un Gogēna gleznoto sieviešu lūpas. Izplūdusi smaga un plata, nekustīgi sēžu un koncentrēju skatienu uz salu jūrā, kur mīt mans līgavainis. Viņš arī ir milzis.Lasīt vairāk ...Stāsta “Bumbulītis” fragments
– Čau, meičuki! – No rīta, izpeldot no sava bunkura un sveicinot, Emīlija šķita pārāk skaļa un pārlieku aizpildīja orbītu, kurā rotējām, it kā pastumjot mūs malā. Ne tikai ar savu būtni, bet arī ar balsi, kas bija tikpat liela un dobji skanēja no šūpīgā vēdera neizmērojamiem dziļumiem.Lasīt vairāk ...