Stāstu krājums nominēts Latvijas literatūras gada balvai kategorijā: spilgtākā debija 2017 un Latvijas sabiedrisko mēdiju balvai “Kilograms kultūras” 2016.
Saņemta bērnu vecāku žūrijas balva.
The collection of stories is nominated for the Annual Latvian Literary Award 2017 as the britest debut and the “Kilogram of Culture Award” as well.
Saites
Nominācija
// LALIGABA (Latvijas Literatūras gada balva): Debija (2017) “Ledus Apelsīns”
Bērnu vecāku žūrijas balva 2017
Recenzijas
// Punctum: “Atsvešinātības vijumi“, raksta Ilze Jansone
// Grāmatu Spīgana: “Ledus apelsīns. Dace Vīgante”, raksta Spīgana Spektore
Audio grāmata
// Nacionālais teātris: “Ledus apelsīns” Nacionālā teātra audiogrāmatu plauktā, lasa aktrise Anna Klēvere
// Diena: “Bija ļoti izteikta nepiepildītības sajūta”, raksta Undīne Adamaite
Grāmatas Ledus apelsīns atvēršanas svētkos no mākslinieka un pavāra Havjera Mansura Garsijas, ar kuru kopā radījām grāmatu Gatavots a la Mexicana, saņēmu paša veidotu mākslas darbu – skulptūru ar ledū iesaldētiem apelsīniem. Uzsverot, ka mākslu nevajag skaidrot, Havjers skopi piebilda, ka stāsts atklāsies pamazām. Sākumā dāvanu vairāk novērtēja bērni. Arī viesi labprāt iemūžināja sevi bildēs, apskaujot ledus blāķi. Vēlāk mākslas darbs nokļuva manā dušas kabīnē.
Pie skulptūras meditēju divas dienas ar fotokameru, izbaudot pretrunīgas emocijas: prieku un skumjas, nepacietību un šaubas, vēlmi apstādināt laiku un nespēju, tad sāpīgu nenovēršamās brīvības apjausmu, visbeidzot – tās pieņemšanu. Kaut ko līdzīgu piedzīvoju, rakstot grāmatu.
Stāstu fragmenti
Ledus okeāns
Rasa aizgājusi mammai līdzi apciemot omi nabagmājā. Sastingusi kā spalvaina vaska figūra savā aitādas kažociņā un mammas adītajās sinepju krāsas vilnas biksēs, kas nežēlīgi kož, viņa stāv šaurajā, pustumšajā istabā un par visu vairāk vēlas neko neredzēt, nekam nepieskarties, pat neelpot.Lasīt vairāk ...Kustība ir gandrīz nemanāma
Skatos uz mākoņiem, kas bezrūpīgi slīd pāri. Man arī gribas plūst kā mākonim. Bet nekā. Man jādomā par basketbolu. Īstenībā es gribētu dejot baletu – viegli virpuļot zīda pačkā, stīvināta tilla taurenīšiem ap augšdelmiem.Lasīt vairāk ...Virtuves Dievs
Vija runā skaļi. Pati ar sevi un ar lietām sev apkārt. Ar psiheni neviens nedraud. Paretam ieklīst kāds tūrists prasīt pēc ūdens vai ceļa. Citādi tikai govis pļavā un kaķene Mellene, bet tā jau runā vēl vairāk par Viju. Tikai saprast vajag. Vija saprot. Mellene arī Viju mīl.Lasīt vairāk ...Barankas
Vienu dienu meitenes, kas mizoja dārzeņus vietējā ēdnīcā, ierosināja sarīkot pie mums draudzības vakaru, tā teikt, padejot un parunāties. Solījās paņemt līdzi arī draudzenes. Šim piedāvājumam izskanot, īsu brīdi starp mums valdīja saspringts klusums.Lasīt vairāk ...Nekādu ķep-ļep
Nu, izdomāji, kā lencītes taisīsim – ar zelta fliteriem vai no tā paša auduma? Neuztraucies, pabeigšu. Ja vajadzēs, kaut līdz rītam sēdēšu. Ja es apsolu, tad izdarīšu. Protams, ja elektrības korķus neizsitīs vai kāds logu neizdauzīs. Te jau atmarozku rajons.Lasīt vairāk ...Skatiens
Toties mana alerģija pret laukiem ir īsta. Jau no domas par kratīkli pa grantētiem ceļiem vai piedāvājuma svinēt Jāņus pļavā man piemetas vēdergraizes. Atceros, kad mani vecāki izšķīrās, uz pāris nedēļām biju aizvesta pie vecmāmiņas – tēta mammas – uz laukiem.Lasīt vairāk ...