LEDUS APELSĪNS

Zvaigzne ABC, 2016

Saites

Ledus stāsts fotogrāfijās

Stāstu fragmenti

Saites


Nominācija

// LALIGABA (Latvijas Literatūras gada balva): Debija (2017) “Ledus Apelsīns”

Recenzijas

// Punctum: “Atsvešinātības vijumi“, raksta Ilze Jansone

// Grāmatu Spīgana: “Ledus apelsīns. Dace Vīgante”, raksta Spīgana Spektore

Audio grāmata

// Nacionālais teātris: “Ledus apelsīns” Nacionālā teātra audiogrāmatu plauktā, lasa aktrise Anna Klēvere

// Diena: “Bija ļoti izteikta nepiepildītības sajūta”, raksta Undīne Adamaite

 

Grāmatas Ledus apelsīns atvēršanas svētkos no mākslinieka un pavāra Havjera Mansura Garsijas, ar kuru kopā radījām grāmatu Gatavots a la Mexicana, saņēmu paša veidotu mākslas darbu – skulptūru ar ledū iesaldētiem apelsīniem. Uzsverot, ka mākslu nevajag skaidrot, Havjers skopi piebilda, ka stāsts atklāsies pamazām. Sākumā dāvanu vairāk novērtēja bērni. Arī viesi labprāt iemūžināja sevi bildēs, apskaujot ledus blāķi. Vēlāk mākslas darbs nokļuva manā dušas kabīnē.

Pie skulptūras meditēju divas dienas ar fotokameru, izbaudot pretrunīgas emocijas: prieku un skumjas, nepacietību un šaubas, vēlmi apstādināt laiku un nespēju, tad sāpīgu nenovēršamās brīvības apjausmu, visbeidzot – tās pieņemšanu. Kaut ko līdzīgu piedzīvoju, rakstot grāmatu.


Stāstu fragmenti


  • Ledus okeāns

    Rasa aizgājusi mammai līdzi apciemot omi nabagmājā. Sastingusi kā spalvaina vaska figūra savā aitādas kažociņā un mammas adītajās sinepju krāsas vilnas biksēs, kas nežēlīgi kož, viņa stāv šaurajā, pustumšajā istabā un par visu vairāk vēlas neko neredzēt, nekam nepieskarties, pat neelpot.
    Lasīt vairāk ...
  • Kustība ir gandrīz nemanāma

    Skatos uz mākoņiem, kas bezrūpīgi slīd pāri. Man arī gribas plūst kā mākonim. Bet nekā. Man jādomā par basketbolu. Īstenībā es gribētu dejot baletu – viegli virpuļot zīda pačkā, stīvināta tilla taurenīšiem ap augšdelmiem.
    Lasīt vairāk ...
  • Virtuves Dievs

    Vija runā skaļi. Pati ar sevi un ar lietām sev apkārt. Ar psiheni neviens nedraud. Paretam ieklīst kāds tūrists prasīt pēc ūdens vai ceļa. Citādi tikai govis pļavā un kaķene Mellene, bet tā jau runā vēl vairāk par Viju. Tikai saprast vajag. Vija saprot. Mellene arī Viju mīl.
    Lasīt vairāk ...
  • Barankas

    Vienu dienu meitenes, kas mizoja dārzeņus vietējā ēdnīcā, ierosināja sarīkot pie mums draudzības vakaru, tā teikt, padejot un parunāties. Solījās paņemt līdzi arī draudzenes. Šim piedāvājumam izskanot, īsu brīdi starp mums valdīja saspringts klusums.
    Lasīt vairāk ...
  • Nekādu ķep-ļep

    Nu, izdomāji, kā lencītes taisīsim – ar zelta fliteriem vai no tā paša auduma? Neuztraucies, pabeigšu. Ja vajadzēs, kaut līdz rītam sēdēšu. Ja es apsolu, tad izdarīšu. Protams, ja elektrības korķus neizsitīs vai kāds logu neizdauzīs. Te jau atmarozku rajons.
    Lasīt vairāk ...
  • Skatiens

    Toties mana alerģija pret laukiem ir īsta. Jau no domas par kratīkli pa grantētiem ceļiem vai piedāvājuma svinēt Jāņus pļavā man piemetas vēdergraizes. Atceros, kad mani vecāki izšķīrās, uz pāris nedēļām biju aizvesta pie vecmāmiņas – tēta mammas – uz laukiem.
    Lasīt vairāk ...

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *