Teksti/Vērojumi/Publikācijas

Krastā sāk pulcēties skatītāji, burzmā manāmi arī lielāko sporta klubu: Punctum, Domuzīme, Jaunā gaita, Strāva, Avīzes Nosaukums, Satori pārstāvji ar plediem un piknika groziem.

http://www.punctummagazine.lv/2022/10/10/valoda-sak-spicinaties-ka-zimulis/

https://www.youtube.com/watch?v=uPZR9uu0uO4

Auces Bieles darbu izstādē “Spēks ziedēt” sākotnēji sajutos kā spoks no Geimena “Kapsētas grāmatas”.

Sākumā bija glezna ar skumju kabarē dejotāju. Ieraudzīta pirms vairākiem gadiem, tā iegūla manas sirds dzelmē. Fascinēja poza. Tās nedabiskajā izliekumā bija kas ļoti pazīstams. Nostāties tiltiņā. Izvērsties uz āru. Veidot savienotu apli. Vienlaikus sarežģītība, sāpīgums un atklātība. Teicu Gundegai Dūdumai, ka nākotnē gribētu šo gleznu uz savas grāmatas vāka. Krājums “Bumbulītis” tapa pēc krietna laika. ...

http://www.aprinkis.lv/index.php/kultura/17456-dace-vigante-rakstnieks-noklausas-klacu-un-piemuld-klat

https://www.latvianliterature.lv/en/writers/171

Bildi ar ANUKU EMĒ bērnībā izgriezu no poļu žurnāla “Kobieta” un uzlīmēju uz attiecīgos akvareļtoņos pludināta fona. Mamma stāstīja, ka redzējusi filmu “Vīrietis un sieviete” (1966) un mīklaini izdvesa: “jā, tā tik bija filma, un tā ir Emē.”

Latviešu īsprozas antoloģija ķīniešu valodā. Shanghai publishing house. 2018. Paldies tulkotājai Žanetei Vēverei un Latvian Literature.

Tikšanās skolās vienmēr atgādina manu mācību laiku. Starp mūsdienu pusaudžiem ieraugu sevi toreiz. Tajā nespējā neķiķināt, trinoties pēdējā solā, un reizēm pārsteidzot sevi, klausoties pavērtu muti. Nekas nav mainījies. Es redzu sevi toreiz. Iecavas vidusskolā jaunieši pārsteidz ar iedziļināšanos autora darbos, ar savu normālo saprašanu un nesaprašanu, ar morfoloģijas, leksikas, sintakses, vēsturiskā un sociālā fona, pārnesto ...

Ilustrāciju autore ALISE TIPSE (1997) dzīvo Skotijā un studē Edinburgas Universitātes ilustrācijas un dizaina nodaļā. Šobrīd strādā pie disertācijas “Latviešu un britu tautas māksla”.

Jautāju viņam: vai ir brīži, kad jūties pilnīgi netalantīgs? Viņš atbildēja, ka tā ir viņa konstantā sajūta kopš bērnības. Bet nejūtas par to atbildīgs, ka nav jau sportists, ka būtu jācenšas un jāpārdzīvo. Un tad es saprotu: ja valodas ģēnijs to saka par sevi, tā nav koķetērija, tas ir kaut kas dziļi cildenāks, ko man gribētos apgūt tagad, kad nodarbojos ar literatūru.

Brīdi mēs klusējām. Tad viņš pateica ko ļoti dīvainu: “Tā sieviete pie trolejbusa stūres ir ļoti līdzīga Simonai Siņorē.” Vairs neko. Mēs stāvējām vēl kādu brīdi. Piebrauca nākamais trolejbuss un mums vajadzēja kustēties. Vairāk nekad par to nerunājām.

Ķīnas piezīmes mēness logā

Andrē Bretona dzejolis Maijas Silmales atdzejojumā no franču XX gadsimta modernās dzejas izlases “Tu gribēji būt brīva – es tevi turpinu” (1970).

Tumsa dur acis laukā. Sagramstu noskretušu rūti, kam stikla vietā pape.

“Aiz manis var droši iet pa noledojušu taciņu. Neslīd kājas.” Smilšu mākslinieks ELMĀRS GAIGALNIEKS