(fragments)
Sastopoties trešo un ceturto reizi, tu jau zini, ka viņas āda izgaro uzbudinoši lētu Oriflame eksotiku. Un viņas sviedri. Katrreiz tie ir citādi. Pēc to aromāta tu vari noteikt, vai viņa ir satraukta, nobijusies vai garlaikota.
Turpmāk tu uzmani, lai jūsu sarunas būtu īsas, viegli pacilājošas, asprātīgas, nekādā gadījumā ne pārlieku intelektuālas. Tevī pamazām nostiprinās cerība, ka jūsu starpā veidojas saikne – īpaša gaisotne, ne tikai tā virspusējā, jūsmīgā saskaņa, kas uzvirmo starp ieinteresētu pārdevēju un zinošu, patīkamu klientu, bet dziļāka, intīmāka.
Tu priecīgi atsaucies ikreiz, kad viņa tev draudzīgi pamāj vai aicina pievērsties atliktajam – romānam, dzejas brošūrai vai biogrāfijai. Viņa tajās ir ieskatījusies, bet tev tas nozīmē vienu – viņa ir iesaistījusies. Tu ļauj viņai lēni iepazīt savu rūpīgi pasniegto gaumi. Viņa ir aizrāvusies, tu to jūti. Bet steigties tu nedrīksti, steiga nav tavs sabiedrotais. Tu to zini. “Tu to zini,” tu sev atkārto. Pat, ja tas nozīmē iekost sev mēlē vai iedzīt nagus dziļi plaukstās.