Maijas Silmales (1924 – 1973) piemiņai Dzejas dienās

Šo dzejoli no franču XX gadsimta modernās dzejas izlases Tu gribēji būt brīva – es tevi turpinu (1970) nolasīju pērn Dzejas Slamā. Krājuma ilustrāciju autors ir Franču grupas neformālais vadītājs Kurts Fridrihsons. Sastādītāja – apbrīnojama sieviete – disidente, bohēmiste, filosofe, briljanta tulkotāja un atdzejotāja no franču valodas, Franču grupas dalībniece, 1951.gadā notiesāta, izsūtīta un atgriezusies, lai turpinātu darītu to, par ko viņu sodīja – nelegāli no Maskavas draugiem ievestu, lasītu, tulkotu, atdzejotu un izplatītu franču un citu Padomju Savienībā aizliegtu autoru darbus. Riskējot ar personīgo brīvību, savu radošo brīvību turot augstāk par visu. Sējumā Maija ietilpinājusi ne tikai savu mīļāko autoru darbus, bet arī centusies parādīt tajā laikā valdošās jaunās vēsmas – dadaismu un sirreālismu, individuālismu un intelektuālismu, dzejošanu ārpus jebkāda rāmja – visu tā laika franču kultūras esenci.

Grāmata iznāca gadā, kad piedzimu. Mani vecāki to nepaguva nopirkt. Vienīgo tirāžu izgrāba zibens ātrumā. Papildtirāžu apturēja. Pēc grāmatas iznākšanas, Latvijas lasošajos cilvēkos sākās viļņošanās, tas bija notikums. Par Maiju un šo darbu rakstīja lielākais franču laikraksts Le Monde, cauri dzelzs priekškaram izsūcās baumas, ka Žaks Pompidū ir sagatavojis Maijai ielūgumu, lai personīgi pateiktos. Lieki piebilst, ka ielūgums Latviju nesasniedza un, lai gan Maiju dēvēja par “vienīgo Latvijas francūzieti”, savām acīm savu mīlestības zemi viņa tā arī neieraudzīja.

Pēc gada viņu arestēja, kratīšanā atrada ko aizdomīgu, kādus pietiekamus niekus – neatļautas literatūras krikumu, lai ierosinātu lietu. Maija jau bija ļoti slima un zināja, ka otru ieslodzījumu neizturēs, tāpēc pakļāvās ne mazāk sāpīgai piespiedu izvēlei un staigāja ar padusē iespiestu zaļu plastmasas krokodilu psihiatriskās slimnīcas gaiteņos. Tikai pateicoties sanitāru labvēlībai, kuri saprata, kas patiesībā notiek, viņa varēja tikties ar draugiem un dzert vīnu slimnīcas puķu dārziņā.

Pēc gada viņa aizgāja, būdama tikai divus gadus vecāka par mani. Lasītājiem atstājusi augstas raudzes tulkojumus: romānus (Lanū, Kamī, Ekziperī, Igo), rakstus, esejas, lugas, libretus  un šo krājumu – dzejas pieminekli cilvēka gara un radošajai brīvībai.

SIEVIETE AR UGUNSKURA MATIEM (Maijas Silmales atdzejojumā)

Mana sieviete ar ugunskura matiem

Ar svelmes zibeņu domām

Mana sieviete kuras augums ir smilšu pulkstenis

Kuras augums ir ūdrs tīģera zobos

Mana sieviete kuras mute ir kokarde un zvaigžņu pušķis

Kuras zobi ir baltu peļu pēdas uz baltas zemes

Bet mēle dzintara un stikla drumslas

Mana sieviete ar nodurta upurjēra mēli

Ar mēli kā lellei kas atver un aizver acis

Ar neredzēta akmens mēli

Mana sieviete kuras skropstas ir bērna rokas vilkti ķeburi

Bet uzacis bezdelīgas ligzdas mala

Mana sieviete kuras deniņi ir siltumnīcas jumta kārniņi

Un stiklu svīdums

Mana sieviete kuras pleci ir šampanietis

 Un strūklaka ar delfīnu galvām zem ledus

Mana sieviete ar sērkociņa delma locītavām

Mana sieviete kuras pirksti ir nejauši uzmests sirds dūzis

Kuras pirksti ir nopļauts siens

Mana sieviete ar caunas un smilšu lapsenes padusēm

Ar Jāņu nakts padusēm

Ar jasmīnkrūma padusēm kur ligzdo stagars

Ar slūžu un jūras putu rokām

Ar rokām kas ir vienlaikus dzirnavas un labība

Mana sieviete ar raķetes kājām

Ar izmisuma un pulksteņlabotāja kustībām

Mana sieviete kuras pēdas ir pati plūškoka serde

Mana sieviete kuras pēdas ir vārdu sākuma burti

Kuras pēdas ir atslēgu saišķis kuras pēdas ir kuģu drīvētāji kas dzer

Mana sieviete ar grūbu kaklu

Mana sieviete kuras krūšu dobīte ir Zelta ieleja

Ir satikšanās kalnu strauta gultnē

Pašā nakts dziļumā

Mana sieviete ar jūras kurmju rakumu krūtīm

Mana sieviete kuras krūtis ir rubīna tīģelis

Kuras krūtis ir rozes staru spektrs rasā

Mana sieviete kuras vēders ir atvērts dienu vēdeklis

Kuras vēders ir ir milzu spiedogs

Mana sieviete kuras mugura ir putns kas stāvus uzspurdz gaisā

Kuras mugura ir dzīvsudrabs

Kuras mugura ir gaisma

Mana sieviete kuras pakausis ir gluds akmens un mitrs krīts

Un nupat izdzertas glāzes kritiens

Mana sieviete ar gondolas gūžām

Mana sieviete kurai gūžas ir bultas greznojums un spožums

Un balta pāva spalvu stiegras

Un nejūtīgi svari

Mana sieviete ar azbesta un smilšakmens dibenu

Mana sieviete kuras dibens ir gulbja mugura

Un pavasaris

Mana sieviete ar gladiolas klēpi

Mana sieviete kuras klēpis ir zelta dzīsla un pīļknābis

Mana sieviete kuras klēpis ir aļģe un vecas konfektes

Mana sieviete kuras klēpis ir spogulis

Mana sieviete kuras acis ir pilnas asaru

Mana sieviete kuras acis ir mēļi vairogi un adatas ar magnēta spēku

Mana sieviete kuras acis ir savanna

Mana sieviete kuras acis ir ūdens ko cietumā padzerties

Mana sieviete kuras acis ir mežs kam mūžam draud cirvis

Kuras acis ir ūdens līmenis gaisa zemes un uguns līmenis

/Andrē Bretons/

Ķīnas piezīmes mēness logā
Miniatūra 2

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *