Andrē Bretona dzejolis no franču XX gadsimta modernās dzejas izlase Tu gribēji būt brīva – es tevi turpinu (1970).
Krājuma ilustrāciju autors ir Franču grupas neformālais vadītājs Kurts Fridrihsons. Sastādītāja Maija Silmale – apbrīnojama sieviete – disidente, bohēmiste, filosofe, briljanta tulkotāja un atdzejotāja no franču valodas, Franču grupas dalībniece, 1951.gadā notiesāta, izsūtīta, atgriezusies, lai turpinātu darītu to, par ko viņu sodīja – nelegāli no Maskavas draugiem ievestu, lasītu, tulkotu, atdzejotu un izplatītu franču un citu Padomju Savienībā aizliegtu autoru darbus. Riskējot ar personīgo brīvību, bet turot radošo brīvību augstāk par visu. Sējumā Maija ietilpinājusi ne tikai savu mīļāko autoru darbus, bet arī centusies parādīt tajā laikā valdošās jaunās vēsmas – dadaismu un sirreālismu, individuālismu un intelektuālismu, dzejošanu ārpus jebkāda rāmja – visu tā laika franču kultūras esenci.
Grāmata Tu gribēji būt brīva – es tevi turpinu iznāca gadā, kad piedzimu. Mani vecāki to nepaguva nopirkt. Vienīgo tirāžu izgrāba zibens ātrumā. Papildtirāžu apturēja. Pēc grāmatas iznākšanas, Latvijas lasošajos cilvēkos sākās viļņošanās, tas bija notikums. Par Maiju Silmali un šo darbu rakstīja lielākais franču laikraksts Le Monde, cauri dzelzs priekškaram izsūcās baumas, ka Žaks Pompidū ir sagatavojis tulkotājai ielūgumu, lai personīgi pateiktos. Lieki piebilst, ka ielūgums Latviju nesasniedza un, lai gan Maiju dēvēja par “vienīgo Latvijas francūzieti”, savām acīm savu mīlestības zemi viņa tā arī neieraudzīja.
Pēc gada viņu arestēja, kratīšanā atrada ko aizdomīgu, kādus pietiekamus niekus, neatļautas literatūras krikumu, lai ierosinātu lietu. Maija jau bija ļoti slima un zināja, ka otru ieslodzījumu neizturēs, tāpēc pakļāvās ne mazāk sāpīgai piespiedu izvēlei un staigāja ar padusē iespiestu zaļu plastmasas krokodilu psihiatriskās slimnīcas gaiteņos. Tikai pateicoties sanitāru labvēlībai, kuri saprata, kas patiesībā notiek, viņa varēja tikties ar draugiem un dzert vīnu slimnīcas puķu dārziņā.
Pēc gada viņa aizgāja, būdama vien divus gadus vecāka par mani. Lasītājiem atstājusi augstas raudzes tulkojumus: romānus (Lanū, Kamī, Ekziperī, Igo), rakstus, esejas, lugas, libretus un šo krājumu – dzejas pieminekli cilvēka gara un radošajai brīvībai.
SIEVIETE AR UGUNSKURA MATIEM (Maijas Silmales atdzejojumā)
Mana sieviete ar ugunskura matiem
Ar svelmes zibeņu domām
Mana sieviete kuras augums ir smilšu pulkstenis
Kuras augums ir ūdrs tīģera zobos
Mana sieviete kuras mute ir kokarde un zvaigžņu pušķis
Kuras zobi ir baltu peļu pēdas uz baltas zemes
Bet mēle dzintara un stikla drumslas
Mana sieviete ar nodurta upurjēra mēli
Ar mēli kā lellei kas atver un aizver acis
Ar neredzēta akmens mēli
Mana sieviete kuras skropstas ir bērna rokas vilkti ķeburi
Bet uzacis bezdelīgas ligzdas mala
Mana sieviete kuras deniņi ir siltumnīcas jumta kārniņi
Un stiklu svīdums
Mana sieviete kuras pleci ir šampanietis
Un strūklaka ar delfīnu galvām zem ledus
Mana sieviete ar sērkociņa delma locītavām
Mana sieviete kuras pirksti ir nejauši uzmests sirds dūzis
Kuras pirksti ir nopļauts siens
Mana sieviete ar caunas un smilšu lapsenes padusēm
Ar Jāņu nakts padusēm
Ar jasmīnkrūma padusēm kur ligzdo stagars
Ar slūžu un jūras putu rokām
Ar rokām kas ir vienlaikus dzirnavas un labība
Mana sieviete ar raķetes kājām
Ar izmisuma un pulksteņlabotāja kustībām
Mana sieviete kuras pēdas ir pati plūškoka serde
Mana sieviete kuras pēdas ir vārdu sākuma burti
Kuras pēdas ir atslēgu saišķis kuras pēdas ir kuģu drīvētāji kas dzer
Mana sieviete ar grūbu kaklu
Mana sieviete kuras krūšu dobīte ir Zelta ieleja
Ir satikšanās kalnu strauta gultnē
Pašā nakts dziļumā
Mana sieviete ar jūras kurmju rakumu krūtīm
Mana sieviete kuras krūtis ir rubīna tīģelis
Kuras krūtis ir rozes staru spektrs rasā
Mana sieviete kuras vēders ir atvērts dienu vēdeklis
Kuras vēders ir ir milzu spiedogs
Mana sieviete kuras mugura ir putns kas stāvus uzspurdz gaisā
Kuras mugura ir dzīvsudrabs
Kuras mugura ir gaisma
Mana sieviete kuras pakausis ir gluds akmens un mitrs krīts
Un nupat izdzertas glāzes kritiens
Mana sieviete ar gondolas gūžām
Mana sieviete kurai gūžas ir bultas greznojums un spožums
Un balta pāva spalvu stiegras
Un nejūtīgi svari
Mana sieviete ar azbesta un smilšakmens dibenu
Mana sieviete kuras dibens ir gulbja mugura
Un pavasaris
Mana sieviete ar gladiolas klēpi
Mana sieviete kuras klēpis ir zelta dzīsla un pīļknābis
Mana sieviete kuras klēpis ir aļģe un vecas konfektes
Mana sieviete kuras klēpis ir spogulis
Mana sieviete kuras acis ir pilnas asaru
Mana sieviete kuras acis ir mēļi vairogi un adatas ar magnēta spēku
Mana sieviete kuras acis ir savanna
Mana sieviete kuras acis ir ūdens ko cietumā padzerties
Mana sieviete kuras acis ir mežs kam mūžam draud cirvis
Kuras acis ir ūdens līmenis gaisa zemes un uguns līmenis
/Andrē Bretons/